No jaunā albūma tika nospēlētas apmēram kādas 7-8 dziesmas. Tā kā tiem, kuriem jaunās Prāta Vētras dvesmas neiet pie sirds, var droši doties uz koncertu un izbaudīt nepilnas 2,5 stundas arī ar vecajām "labajām" dziesmām. Vienīgā dziesma, kuru publika gaidīja, bet nesagaidīja, bija "Lidmašīnas". Jāteic, ka jaunais albūms "dzīvajā" izklausās pat daudz labāk nekā ierakstā. Savu šarmu un enerģijas lādiņu tam visam piedod Gustavo un Gunāra Kalniņa koris. Laikam vissakāpinātākais brīdis visā koncertā bija pie dziesmas "Šī ir dziesma manai tautai" (vai kā viņu tur pareizi sauc), kad Kauperam pievienojās daudzbalsīgs skatītāju koris. Pareizi vien ir- dziesmā ir spēks.

Par skatuvi- no sākuma dienas gaismā tā izskatījās galīgi švaki, jo skatuvei nav melno palagu gar malām un aizmugurē. Kā zināms skatuve ir veidota, lai publika to varētu redzēt no visām pusēm. To vai 360 grādu skatuve attaisnos sevi domāju varēs novērtēt tikai Rīgā, jo Jelgavā tika izmantota tikai viena puse. Skatuves malās izvietoti divi ekrāni, pa kuriem var redzēt māksliniekus tuvplānā un ik pa laikam tiek palaistas dažādas vizualizācijas. Koncerta iesākumā skatuves vidusdaļā tiek nolaists liels izpletnis un dziesmas laikā "Es jau nāku" Kaupers ar Jubaltu it kā piepūš to par balonu.Tas vēlāk kalpo kā vēl viens ekrāns. Ir arī  izveidota nosacītā fanu zona, kur spiedzošas meitenes var patirināties starp skatuvi un mēli. Pati skatuve noteikti ir baudāma tikai tumsā.

Kaut gan paši Prātinieki spēlēja savā dzimtajā pilsētā, manuprāt, jelgavnieki bija ļoti vēsi pret visu notiekošo. Tikai pēc stundas publika sāka tā aktīvāk plaudēt, dejot un dziedāt līdzi. Tā arī šādas viļņvaida jūtu izpausmes turpinājās līdz pat koncerta beigām. Kauperam nācās dikti pasvīst, lai iekustinātu tautu un liktu viņiem plaudēt. Kā viņš pats vienā brīdī izteicās: "Jūs tik ātri beidzat plaudēt, ka es nepaspēju atpūsties". Publikai neliels publiskais, fuj. Varbūt pie vainas bija rītdienas (šodienas) darbadiena, bet domāju, ka citās pilsētās būs lielāka atsaucība.

Par sadzīviskām lietām: pārsteidza tas, ka uz visu to masu bija tikai 2 bodītes, kur varēja nopirkt alu. Cilvēki ir atbraukuši atpusties un cilvēkiem ir vajadzīgs alus! Rindas izveidojās varen garas un tās nebeidzās pat tad, kad koncerts jau bija beidzies. Pēc alutiņa bija jāstāv apmēram 40.min. un tika pārdots tikai Mītavas un Cēsu izlejamais alus. Laikam jau kaut kā tā nauda ir jāatpelna. Jāuzslavē Mītavas alus, jo tas ir garšīgākais izlejamais alus, ko esmu dzēris.

Kopumā esmu apmierināts un domāju, ka tādi būs visi, kuri apmeklēs šo tūri. Tur kaut kam bija jābūt un tur kaut kas arī bija.