No trim novelēm visvairāk iepatikās pirmā- Mišela Gondrī "Interjera dizains", tāpēc atļaušos to izstāstīt pilnībā. Kāds jauns pāris nākotnes sapņu vadīti pārceļas pie viņu draudzenes uz mazu vienistabas dzīvoklīti Tokijā. Kaut gan jauniešu plāns ir atrast savu mitekli, kā izrādās to izdarīt nemaz nav tik viegli. No sava sapņa peipildīšanas pāri attur gan neveiksmīgie dzīvokļa meklējumi, gan ierobežotās finanses. Ar laiku 3 cilvēku dzīve vienistabu dzīvoklī (apmēram 3x4 metri) kļūst saspringtāka, jo draudzenes viesmīlība nav bezgalīga. Puisis ir topošais kinorežisors un uzņēmis mazbudžeta erotisko šausmu filmu, ar kuru cer kļūt slavens. Atšķirībā no sava drauga meitene nav vēl izlēmusi, ko savā dzīvē grib sasniegt, līdz ar to dažbrīd jūtas nenovērtēta un nesaprasta. Puisis sāk piestrādāt kādā dāvanu veikalā par saiņotāju, bet ar viņa algu nepietiek, lai nodrošinātu jaunu dzīvesvietu. Pie visām pāra neveiksmēm peivienojas viņu mašīnas konfiskācija par neatļautu stāvēšanu ielas malā. Tā kā pārim nav naudas, par ko izpirkt savu auto, tas tiek utilizēts. Kādu dienu meitene, kārtējo reizi dzīvojoties pa dzīvokli, kamēr citi strādā, atklāj, ka viņas ķermenī ir uzradies liels caurums. Bailēs meitene steidzas pie puiša, bet viņš ir aizņemts ar darbiem. Ceļā uz mājām visi meitenes locekļi lēnām pārvēršas par koku. Beigu beigās meitene pārvēršas par parastu koka krēslu. Kāds garāmgājējs uz ielas ierauga šo krēslu un aiznes to mājās. Krēslam tiek atrasts pielietojums- uz tā sēžot šis cilvēks raksta, muzicē un ēd brokastis. Kad jaunais krēsla saimnieks no rītiem aiziet uz darbu, krēsls atkal pārvēršas par meiteni. Saimnieka prombūtnes laikā viņa staigā pa dzīvokli, sakārto mantas un nomazgā traukus. Saimniekam atnākot, meitene atkal pārvēršas par krēslu. Pēc pāris dienām meitene aizraksta vēstuli savam draugam, ka ar viņu viss ir kārtībā, lai neuztraucas. Viņa beidzot ir atradusi vietu, kur jūtās novērtēta un vajadzīga...
Otrā novele ir Leo Karaksa "Sūds": par kādu noslēpumaina vīra, kurš dzīvo kanalizācijā, neizprotamo un izaicinošo rīcību Tokijas ielās. Pilsētas iedzīvotāji kļūst vai apsēsti ar šo parādību.
Trešā novele ir Bonga Džūnhu "Drebošā Tokija": par puisi, kurš ir viens no daudzajiem Japānas hikikomori - pilsētniekiem, kuri noslēgušies no jebkuras saskarsmes ar ārpasauli. Kad zemestrīces laikā viņa dzīvoklī paģībst picas piegādātāja, notiek neticamais - viņš iemīlas.
Pēc uzbūves, zemteksta un fantāzijas lidojuma ziņā "Tokyo!" ļoti līdzinās kādai citai filmai par citu pilsētu- "Paris, I Love You". Šīs films burvība slēpjas spējā vienkāršā stāstā iepīt mistiskus un "šībernieciskus" elementus, parādot gan pilsētas kopējo noskaņu, gan dažādu indivīdu savdabīgās izpausmes. Tas visss kopā veido pilsētu vārdā Tokija. Grūti pat vairāk kaut ko uzrakstīt, jo dēļ daudzajiem zemtekstiem un neviennozīmīgā vēstījuma ir sarežģīti uztverto noformulēt. Varbūt tas arī nemaz nav vajadzīgs. Zinu tikai to, ka man patika.
Fantāziju Filmu Festivāls norisināsies līdz 8.martam kinoteātros "K-Suns" un "Cinamon" (zem abiem linkiem atradīsiet arī seansu laikus). Manos plānos ir vēl apmeklēt 2 filmas, par kurām centīšos arī uzrakstīt. 7.martā K-sunī tiks demonstrēta manis pieminētā romantiskā vampīru drāma "Let the right one in", bet tīru fantāzijas filmu cienītājiem (bez šausmu elementiem) varu ieteikt filmu "Astropia", kuru demonstrēs 8.martā Cinamon. Īpaši iesaku izmantot Cinamon darba dienu piedāvātās demokrātiskās cenas- 2Ls.
