Atcerēsimies bērnības laikus, kad lielā cieņā bija "zilitoni" un citas vecās spēļu konsoles, kad naktis tika pavadītas spēlējot tanciņus, mario, kontru, formulas un citas ūber mega labas spēles. Nereti mazajiem geimeriem mammas bija pateikušas, ja neiziesi spēli, tad nepirkšu jaunu kaseti. Problēma radās tad, kad kādu spēli nemaz nevarēja iziet- jebšu visi domāja, ka tā ir neizejama. Jau 80-to gadu sākumā parādijās puiši un meitenes, kuriem tas bija pa spēkam. Šī dokumentālā filma ir par visu laiku labākajiem pasaules old school vidiospēļu spēlmaņiem un sapni par Pasaules un Ginesa rekordu.
"The King of Kong: A Fistful of Quarters"
Dokumentālā filma; ASV; 2007 Režisors: Seth Gordon Filmā piedalās: Steve Wiebe, Billy Mitchell, Walter Day u.c. Ilgums: 79 min. Pirmizrāde Latvijā: ???
Šī dokumentālā filma stāsta par to kā Stīvs Vībijs, kurš ir jaunpienācējs old school spēļu elitē, cenšas pārspēt Billija Mičela 1982. gadā uzstādīto spēles rekordu spēlē Donkey Kong. Pēc tam, kad Stīvs nosūta video ierakstu šīs spēles topa uzturētājiem (tas ir tāds jocīgs vecu fanātu klans), kurā viņš pārspēj iepriekšējo rekordu, Billija slava ir apdraudēta, tāpēc dīvaiņu ģilde šo video ierakstu neatzīst. Stīvs tiek uzaicināts uz Billija dzimto pilsētu, lai sacenstos "dzīvajā"- citu cilvēku klātbūtnē. Billijs tā arī neierodas norunātajā vietā, bet īsi pēc tam, kad Stīvijs vēlreiz ir pārspējis rekordu, Billijs atsūta kaseti ar video ierakstu, kur viņš ieguvis vēl lielāku punktu skaitu. Stīvs ir sakauts, bet dūša atkal parādās, kad tie izziņots, ka Ginesa rekordu grāmata no 2007. gada oficiāli sāks reģistrēt spēles Donkey Kong top rezultātus...
Jāpiebilst, ka Billijs Mičels ir pirmais cilvēks kurš sasniedzis Pac-Man šķeltā ekrāna (split-screen) līmeni. 256-tajā Pac-Man līmenī puse ekrāna kļūst graudaina (uzkarās) un vairs nav iespējams spēli turpināt neredzot pusi laukuma. Tāpēc šis līmenis tiek uzskatīts par simboliskajām spēles beigām.
Spēle Donkey Kong beidzās 22. līmenī, kad Mario vienkārši uzkarās (sāk ļurkāties uz vietas). Laikam jau spēles radītāji nebija cerējuši, ka viņu spēli kāds izies.
Kaut gan sākumā filma man lika smaidīt un to visu uztvert ar skepsi, laika gaitā manas domas mainījās. Tā kā filmā ir ieturēta laika līnija, mēs varam izsekot galveno varoņu dzīvesstāstam, rīcībai un emocijām. Man radās pat tāda klasifikācija kā labais un sliktais tēls. Tu saproti, ka šo patizlo spēlīšu spēlēšana, kas īstenībā ir vienas no grūtākajām pasaulē, ir viņu dzīves aizraušanās, lieta ar ko viņi lepojas un kā sevi izpauž. Šādā filmā būs asaras, piedošana, naids, prieks, psiholoģiskais terors utt. Vārdu sakot, pilna cilvēka emociju buķete.
Nav svarīgi, cik smieklīgs, bērnišķīgs vai bezjēdzīgs no malas skatoties liekas cilvēka mērķis, galvenais, lai tas vispār būtu un viņš uz to tiektos. Šī filma patiks gan spēļu cienītājiem, gan to nīdējiem, jo stāsts nav par spēli, stāsts ir par „dižām lietām un lieliem sapņiem”.
p.s. Pēc ļoti ilga laika esmu sajūsma par to, ko redzēju.
