Pirms kāda laika rakstīju par pasākumu „Pilsoniskās atbildības rīta rosme”, kas norisinājās 4. aprīlī pie Raiņa pieminekļā. Latvijas avīze ir izveidojusi nelielu sižetiņu par šī pasākuma norisi.

Iepriekšējais raksts "Rīta rosme* kūtrajam latvietim": Kāpēc pilsoniskai iniciatīvai neizbēgami jābūt garlaicīgai? Kurš monopolizējis tiesības sapulcēties? Arī tautas arī sapulces „Pilsoniskās atbildības rīta rosme” mērķis ir ļaut katram sajust sevi kā daļu no pilsoniskās sabiedrības, neuzspiežot garlaicīgu politisku mērķu izpausmes vienveidību.

Radošās apvienības ''PseidoPost'' tautas sapulcē "Pilsoniskās atbildības rīta rosme'' Esplanādē pie Raiņa pieminekļa pulcējās apmēram 20 – 30 jauniešu, lai atraktīvi skandētu Raiņa lugu fragmentus un demonstrēja dažādus savdabīgus plakātus, piemēram, "Man patīk manas krūtis. Tev arī?", "KurBads?" un tamlīdzīgi.

Video skatīties ŠEIT.

Iepriekšējā raksta komentāros izvērtās interesanta diskusija par šāda veida pasākumu lietderību un cilvēkiem kā tādiem. Paliek jautājums vai "rīta rosme" izdevās, vai šādas akcijas ir nepieciešamas, vai tās dod kādu labumu sabiedrībai, vai šie cilvēki gadījumā nav tikai liekulīgi mākslinieki utt.? Par to mums katram jāspriež pēc saviem ieskatiem un saprašanas, bet manuprāt akcijai nebija ne vainas. 

Un vēl viens metaforiski polit-sportisks jautājums:  vai, lai saglabātu labu fizisko formu, nav veselīgāk ik pa laikam pavingrot, nekā visu ātri izvemt ārā?

    VS