Skandāls izvērties par to vai ministrijas drīkst rīkot pasākumus. Pēdējā saķeršanās starp dažādi domājošajiem ir par to vai Iekšlietu ministrijai rīkot vai nerīkot ikgadējās  sporta spēles (šogad jau 19-tās pēc kārtas). Komflikts radās starp Valsts kontrolieri I.Sudrabu, kura norādīja, ka sporta spēļu rīkošana nav pareizākais veids, kā iztērēt nodokļu maksātāju naudu un Iekšlietu ministru M.Segliņu, kurš krasi apgrieza pasākuma budžetu no 16000Ls uz 1800Ls, bet tomēr izlēma to rīkot. Palasīju komentārus interneta vidē un konstatēju, ka atieksme ir divpusēja. Visticamāk privātā sektorā strādājošie bļauj par nodokļu nelietderīgu tērēšanu, bet otri- valsts sektorā strādājošie cenšas izcīnīt sev atpūtas pasākumu. 

Šajā sakarā man rodas jautājums, kuru uzdevu jau iepriekš pie Bizness.lv raksta "Prēmija prēmijas galā!". Ar ko valsts pārvaldes darbinieki ir sliktāki par privātā sektorā strādājošajiem, ka viņiem nevar saprātīgās izmaksās noorganizēt kopīgu kolektīva saliedēsānas pasākumu? Tikai no šī gada tiek sākts domāt par to, ka valsts pārvaldē strādājošajiem arī vajadzētu oficiāli atvēlēt naudu svētku pasākumiem. Kaut gan nevienam nerodas šaubas, ka šādi pasākumi notikuši jau kopš LR neatkarības atjaunošanas un agrāk. Interesants ir viedoklis, ka tā ir nodokļu izšķērdēšana, kaut gan daudzi ir piemirsuši, ka valsts sektorā strādājošie arī ir nodokļu maksātāji. Jāteic, ka neviens uzņēmums nav izticis bez šādiem pasākumiem un nav labāka līdzekļa, kā saliedēt un atraisīt kolektīvu. Kā saka, kas labi atpūties, tas labi strādās. Šoreiz nerunāju par izglītojošajiem "semināriem" priekšnieku galam, bet gan visiem drabiniekiem, kuri dara tā sacīt melno drabu. Domāju, ka  Sudrabas kundzei nevajadzētu sūdzēties par algas lielumu un dažādu saviesīgu pasākumu trūkumu. Manuprāt, jautājums ir nedaudz pārspīlēts inflācijas trakumsērgas iespaidā. Visi valsts sekretāri un ministri ir pamatīgi sabiedēti, lai tikai neizceltos kāds skandāls.  Visnormālākais šīs situācijas risinājums būtu atvēlēt konkrētu naudu šādiem pasākumiem attiecīgi pēc iestādes darbinieku skaita.  Visas izmaksas būs redzamas un nevienam nevajadzēs slapstīties pa kaktiem. Vai arī ir otra iespēja palikt pie patreizējās prakses, kad šādi pasākumi tiek rīkoti zem nosaukuma "seminārs"...