Pēc ārējām pazīmēm nospriedām, ka tas ir pelēkās kaijas mazulis, jo pats vēl nemācēja lidot un virs māju jumtiem ik pa laikam varēja dzirdēt iespējamo vecāku klaigas. Tā sprauga starp divām 5 stāvu ēkām ir apmēram 2m plata un 20m gara, līdz ar to ne kaiju mazulis, ne citas kaijas netika ne iekšā, ne ārā. Nospriedām, ka putniem ir jāpalīdz, bet nebija īstas skaidrības, kas īsti jādara. Vai mazums nav dzirdēts, ka nedrīkst aiztikt dzīvnieku mazuļus, savādāk māte tos nepieņem atpakaļ...

Meklējām padomu pie gudrākiem cilvēkiem. Zvanījām uz Latvijas ornitaloģijas biedrību, tur mums teica, lai putnu neaiztiekot, gan jau pats kaut kā tikšot galā. Tā kā sapratām, ka tādā veidā putns tur pat arī paliks, zvanījām uz Zooloģisko dārzu. Šo iestādi tā arī mums neizdevās sazvanīt. Beigu beigās ķērāmies pie darba paši- sagūstījām mazo kaiju (kuras izmēri bija visnotaļ iespaidīgi- apmēram 25x35cm), uznesām viņu uz jumta, kur mūs jau sagaidīja neapmierināts kaiju bars, un palaidām brīvībā. 

Tā arī epopeja ar kaiju beidzās veiksmīgi. Vienīgais izbrīnija (it kā atbildīgo) iestāžu attieksme pret šo situāciju. It kā jau nekas traks. Viens iesprūdis kaijas mazulis Rīgas centrā. Kaijas tāpat kā baloži un zvirbuļi mums ir vairāk nekā nepieciešams. Arī kaķi un suņi mums ir vairāk nekā vajadzīgs, bet tos glābt brauc ugunsdzēsēji. Vai situāciju mainītu fakts, ja tas būtu kādas citas sugas putns, piemēram, ērglis? Iespējams. Ja arī jums gadās šādas situācijas, tad ziniet, ka palīdzību meklēt ir velti. Jums netieši ieteiks, lai pagaidat kamēr jūsu pagalmā, ventilācijas šahtā vai kur citur tas putns nosprāgst.  Ņemiet situāciju savās rokās un rīkojieties pēc saviem ieskatiem, jo vērot, kā dzīvnieks mocās, nav ne patīkami, ne ētiski.