"Max Payne"

Asa sižeta filma; ASV; 2008
Režisors: John Moore
Lomās: Mark Wahlberg, Chris O'Donnell, Beau Bridges, Ludacris u.c.
Ilgums:  100 min.
Pirmizrāde Latvijā: 24.10.2008.

Ņujorkas policista Maksa Peina tēls ir populāras videospēles varonis. Kad viņa ģimeni iznīcināja narkodīleru mafija, viņš, atriebības vadīts, viņš uzsāk darbu narkotiku apkarošanas nodaļā un drīz vien iefiltrējas mafijas rindās. Tomēr pēc nodevības, viņš ir spiests slēpties gan no policijas, gan mafijas un viens uzsāk cīņu pret kriminālo pasauli.

Uzņemties datorspēļu ekranizēšanu uz lielā ekrāna ir diezgan piņķerīgs un ļoti riskants darbiņš, jo lielākā daļa ekranizāciju ir izgāzušās ar blīkšķi. Filmas uzņemšanu sarežģī mēģinājums izpatikt parastajam skatītājam, spēles faniem un kritiķiem, bet visiem jau neizpatiksi. Tā kā arī sevi varētu pieskaitīt pie spēles faniem, ejot uz filmu, man jau bija savs skatījums, kādai filmai vajadzētu būt. Baigu beigās kaut kur kļūdījos, bet kaut kur tika attaisnotas manas cerības. Sāksim ar pozitīvo. J.Mūrs pacenties ar skatu un noskaņas radīšanu- pilsētā visu laiku snieg un cilvēki ir drūmi, neapmierināti tādejādi it kā vizualizējot Maksa Peina nerimstošās sāpes un slāpes pēc atriebības. Tas laikam būtu vienīgais un patīkamākais, ko es kā spēles fans saskatīju šajā filmā.

Režisors J.Mūrs nekad nav izcēlies ar graujoši labām filmām un arī šoreiz viņa spējas neparko labu neliecina. Arī Marks Valbergs īpaši nevar lepoties ar savām pēdējām filmām- it sevišķi ar „The Happening”. Nezinu vai viņš kļūs par Peina karmas iemiesojumu reālajā pasaulē līdzīgi, kā A.Džolija mums asociējas ar Laras Kroftas tēlu, bet, kā atzinis pats Vanebergs, pirms filmas uzņemšanas viņš nav spēlējis šo datorspēli, lai nesamaitātos un neietekmētos. Radās sajūta, ka lielākā daļa (vai pilnīgi visa komanda) nebija to darījuši un tur laikam ir šīs filmas lielākā problēma. Kaut gan Maksa sāpe (ģimenes slepkavība) tiek parādīta vairākkārtīgi, tas viss likās neīsts un uzspēlēts. Vienvārdsakot, man pietrūka emocionālā dziļuma- ticības, ka tas džeks uz ekrāna tiešām pārdzīvo to, ko, nu, viņš tur pārdzīvo. Šoreiz vaina varētu būt scenārijā, nevis galveno varoņu aktierspēlē. Neaizrāva pat mistiskās būtnes, kuras varam redzēt arī treilerī, kaut gan uz šādām lietām es parasti "pavelkos".

Spriežot kā vienkāršs skatītājs, filma ir diezgan viduvēja- notikumi sevišķi filmas sākumā ir samocīti un norisinās lēni. Tas liek sēdēt un gaidīt, kad tad sāksies „razborkas” un izslavētie Maksa palēlinājuma lēcieni garšļaukus (jeb lašu nārsta lēciens). To mums nākas gaidīt ilgi un ne bez mokām. Kā jau iepriekš teicu, vienīgais, kas tiešām priecē ir vizuālais baudījums, kur sava artava ir ne tikai datorefektiem, bet arī Bonda meitenes Olgas Kuriļenko neatvairāmajam šarmam. 

Kaut gan filma nav gluži zemē metama, tā priekš manis ir neliela vilšanās.

IMDB

Treileris: