Pagaidām vēl neesmu izlēmis, kura ir mana pagājušā gada mīļākā filma, bet viens gan man ir skaidrs- Oskaru kā labākajai aktrisei es piešķirtu Merila Strīpa par lomu filmā „Doubt”.
"Doubt"
Drāma; ASV; 2008 Režisors: John Patrick Shanley Lomās: Philip Seymour Hoffman, Meryl Streep, Amy Adams u.c. Ilgums: 104 min. Pirmizrāde Latvijā: 27.02.2009
1964. gads. Svētā Nikolasa katoļu skola Ņujorkā, Bronksā. Harizmātisks katoļu priesteris Tēvs Flinns cenšas mazināt pārlieku stingros skolas noteikumus, kurus tik dzedzīgi aizstāv Māsa Aloiza Bovere - sieviete, kas par visu augstāk vērtē dzelzs disciplīnu un varu. Sabiedrībā klejo pārmaiņu dvesmas, kas skar arī šo skolu, jo tā tikko ir uzņēmusi pirmo melnādaino skolnieku. Kāda māsa pačukst Māsai Boverei, ka Tēvs Flinns pārāk daudz uzmanības pievērš jaunajam skolniekam... Bovere bez jebkādiem pierādījumiem uzsāk dedzīgu cīņu pret priesteri, nenojaušot, ka tam visam būs tālejošas sekas...
Vienmēr esmu priecājies par jaunajiem aktieriem, kuri spējuši pārspēt „vecos garndus”, bet šoreiz Strīpa, manuprāt, ir galvas tiesu pārāka par pārējām nominantēm, un pie reizes ir uzstādījusi jaunu saņemto Oskara nomināciju rekordu. Viņai šī būs jau piecpadsmitā nomināncija. Tikpat augstā līmenī kā Strīpa nostartējuši arī abi pārējie otrā plāna aktieri- Filips Sīmors-Hofmens, kuru visdrīzāk atcerēsimies no filmas "Capote", un Eimija Adamsa, kura gandrīz apprecējās ar Di Kaprio filmā "Catch Me If You Can" - katrs iegūstot pa nominācijai.
Kā vēsta filmas nosaukums, tās vadmotīvs ir šaubas, kuras piemīt gan pašiem stāsta varoņiem, gan liek šaubīties mums kā skatītājiem. Pats stāsts ir diezgan pikants ne tikai tāpēc, ka aizskar tēmu par iespējamo podofīlismu starp mācītāju un kādu melnādainu zēnu, bet arī stāsta par konkrētas konfesijas "ticības gana novirzīšanos no taisnā ceļa". Filma liks domāt un neko nepasniegs uz paplātes. Šo abu spēcīgo un harizmātisko cilvēku cīņā mēs neredzēsim ne labo, ne slikto tēlu, jo abu varoņu rīcībā nav viennozīmīga. Filmā parādīts, cik tālu var aiziet cilvēks savā dogmātiskajā ticībā, atstājot novārtā vienkāršās cilvēcīgās emocijas. Savā veidā filma provocē aizdomāties par attiecībām starp "iesīkstējušo" baznīcu un mūsdienu "perverso" pasauli. Būtībā šis konflikts nav nekas jauns, tikai laika gaitā svara kausi ir mainījušies - baznīcai nācies piekāpties mainīgajai pasaulei.
Jāteic, ka pagaidām pats vēl neesmu izkodis šo filmu līdz galam, jo arī filmas beigas nesniedz konkrētu atbildi uz tās uzdotajiem jautājumiem. Laikam būs jānoskatās vēlreiz. "Doubt" mums sniedz aktiermākslas paraugstundu augstākajā līmenī, kā arī aicina ne tikai skatīties, bet arī analizēt un domāt līdzi.
Vienīgā lieta par ko man nav šaubu- šī filma noteikti ir pelnījusi saņemt kādu spīdīgo statueti.
